Skaidras naudas izzušana pasaulē

Ir pavisam normāli domāt par to, ka arvien vairāk izmantojam kartes, un nauda sāk zaudēt savu vērtību. Patiesība ir tāda, ka arvien vairāk tā tas arī notiek, bet…. Mums kā latviešiem nekas nekad nedarbojas tikai vienā virzienā, bet vienmēr ir prātā, bet kur tad ir āķis. Šajā gadījumā digitalizācija notiek tikai un vienīgi pašās attīstītākajās valstīs, piemēram, visās Eiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs, bet nav gandrīz ne miņas no digitalizācijas citās ekonomikās.

Gribētos domāt tad, ka visa Eiropa drīz pārstās izmantot skaidru naudu, kamēr citās valstīs vēl aizvien skaidras naudas izmantošana būs ļoti ierasta. Tā tas arī gluži nav, jo tagad arvien vairāk cilvēku uzstāj uz skaidras naudas atgriešanu apgrozībā. Bieži vien tiek uzskatīts, ka digitalizācija patiesībā ir tikai un vienīgi politiska spēle, par to, kurš būs pie varas un spēs kontrolēt visu sabiedrību. Vēl viens ļoti aktuāls jautājums ir par to, ja skaidra nauda pilnībā izzudīs un tajā pašā laikā ar digitālo sistēma kaut kas notiks, tad visa pasaule tiks paralizēta. Šodien tas ir iespējams, ka nekas praktiski nedarbojas, ja nav elektrības vai kaut kā cita, bet pavisam cita veida problēmas var rasties tajā brīdī, ja cilvēki vairs nav spējīgi iegādāties pilnīgi neko, pat pārtiku, kas ir nepieciešama izdzīvošanai. Daudzi cilvēki mūsdienās strādā tādus darbus, kas tiek atalgoti finansiāli nevis ar precēm kā agrāk. Līdz ar to atgriešanās pie mainīšanās principiem būtu pilnīgi neiespējama tik īsā laikā.

Daudz tiek runāts par to, ka skaidras naudas izzušana visā Eiropā ir skaidrojama ar drošības draudu samazināšanos, bet kā tad ar visu to, kas darās virtuālajā pasaulē. Jau vairākus gadus par krietni lielākiem draudiem tiek uzskatīti kibernoziegumi nevis fiziski izdarītie. Virtuālajā vidē veiktie noziegumi ir bīstami ne tikai tāpēc, ka pilnīgi visa informācija tiek nozagta par cilvēku un ir iespējams ar to izdarīt praktiski visu, bet arī tāpēc ka vēl aizvien ir nopietnas problēmas noteikt, kurš šo noziegumu ir pastrādājis. Šobrīd vēl aizvien nav atrisināti jautājumi par to, kāda veida sodi tiek piemēroti kibernoziedzniekiem un kādā veidā tos vispār sodīt. Problēmas arī rodas tāpēc, ka visbiežāk noziedznieks atrodas vienā valstī, bet noziegums tiek pastrādāts kādā citā, tāpēc ir jāsaprot, kuras valsts likumdošana būs atbildīga par to. Ir ļoti daudz potenciālo variantu, kā mūsu finansiālā dzīve izvērtīsies tuvāko gadu laikā, bet skaidrs ir viens neatkarīgi no tā, kā tas viss būs draudi pastāv neatkarīgi ne no kā, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka pašiem vienmēr ir jābūt lietas kursā par iespējamajām problēmām un jāsaprot, kāda veida norēķinu sistēma darbojas vislabāk priekš katra indivīda.

Kas attiecas uz attīstības valstīm, tad, protams, nevar pilnībā teikt, ka viņas neiet pretī digitalizācijai, bet tas viss notiek pavisam citādā veidā. Šajās valstīs banku sistēmas tiek pārsvarā izmantotas tikai un vienīgi naudas pārsūtīšanai, jo tas tiek uzskatīts par drošāku veidu, bet visa ekonomika vēl aizvien darbojas, galvenokārt pateicoties skaidras naudas eksistencei. Cilvēki šajās valstīs nav pārāk bagāti, tāpēc krietni vairāk izjūt to naudu Eiropā, kas ir jāmaksā valstij nodokļos. Tā kā arvien mazāk cilvēku maksā nodokļus, tad valsts ir spiesta nodokļu maksājumus palielināt, tādējādi vēl vairāk samazinās cilvēku skaits, kuri vēlas tos maksāt, līdz ar to pilnīgi skaidras naudas izskaušana ir neiespējama. Visā visumā banku sistēmai un digitalizācijai ir sava vieta katrā pasaules nostūrī, bet to pielietojums atšķiras.